Tiesas spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms visā Latvijas Republikas teritorijā turklāt, ja spriedumā piedzenamo uzturlīdzekļu apmērs noteikts rubļos, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajai informācijai tie var tikt konvertēti uz latiem. Ja tiesas spriedumā uzturlīdzekļu apmērs ir mazāks par Ministru Kabineta noteikto, saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta ceturto daļu iesakām vērsties tiesā ar prasību grozīt uzturlīdzekļu apmēru.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai 40 latu apmērā, bet no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecumam 48 latu apmērā. Ja tiesas spriedumā noteiktais uzturlīdzekļu apmērs ir mazāks par Ministru kabineta noteikto, saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta ceturto daļu iesakām vērsties tiesā ar prasību grozīt uzturlīdzekļu apmēru.

Prasība ceļama tiesā pēc atbildētāja (parādnieka) dzīvesvietas, ja dzīvesvieta nav zināma vai arī ja atbildētājam (parādniekam) nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, prasība ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas. Turklāt prasību par uzturlīdzekļu piedziņu prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas.                                                                                

                                                                                                                        Prasības pieteikuma par uzturlīdzekļu piedziņu paraugs ir atrodams interneta mājas lapā www.legal.lv.                                                                                             

                                                                                                                  Prasītāji, iesniedzot prasību par uzturlīdzekļu piedziņu, ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Bezmaksas juridiskās konsultācijas var saņemt Latvijas Universitātes Juridiskās prakses un palīdzības centrā (tālrunis iepriekšējiem pieteikumiem 67034591), kā arī lai saņemtu juridiskās konsultācijas ir iespējams vērsties Latvijas zvērinātu advokātu padomē (tālrunis iepriekšējiem pieteikumiem 67088207).                                                  

Vienlaikus informējam, ka mazturīgām personām ir tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību.

Saskaņā ar tiesu statistikas datiem uzturlīdzekļu piedziņas procesam nepieciešami vidēji 3 līdz 6 mēneši. Informējam, ka no 2003.gada 1.janvāra jautājumus par uzturlīdzekļu piedziņu tiesa izskata vienlaikus ar laulības šķiršanu. Izpildu rakstu daļā par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam pēc piedzinēja lūguma tiesa izsniedz tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas un pēc piedzinēja lūguma tiesa var noteikt spriedumu par izpildāmu nekavējoties.

Paternitāti var atzīt brīvprātīgi vai noteikt tiesas ceļā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 155.pantu paternitātes atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei personiski iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai vai pie notāra publiski apliecinātu pieteikumu. Paternitātes atzīšana noformējama ar ierakstu dzimšanas reģistrā.

Pieteikumu paternitātes atzīšanai var iesniegt, reģistrējot bērna dzimšanu, kā arī pēc tam, kad bērna dzimšana reģistrēta, vai jau pirms bērna dzimšanas. Ja bērna māte mirusi vai tiesa to atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, kā arī tad, ja nav zināma viņas atrašanās vieta, pieteikumu paternitātes atzīšanai var iesniegt bērna tēvs viens pats.

Ja bērns ir nepilngadīgs, nepieciešama bērna aizbildņa un bāriņtiesas piekrišana. Ja bērna tēvu tiesa atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, viņa vietā pieteikumu paternitātes atzīšanai var iesniegt viņa aizgādnis ar bāriņtiesas piekrišanu. Bērna tēvs, kurš vēl nav sasniedzis pilngadību, pieteikumu bērna paternitātes atzīšanai var iesniegt ar savu vecāku vai aizbildņa piekrišanu. Paternitātes atzīšanai nepieciešama bērna piekrišana, ja viņš sasniedzis divpadsmit gadu vecumu.

LR Civillikuma 157.pants, savukārt, paredz, ka paternitāti tiesa nosaka, ja dzimtsarakstu nodaļai nav iesniegts kopīgs pieteikums par paternitātes atzīšanu vai pastāv LR Civillikuma 155.pantā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā.

Kas var iesniegt prasību tiesā? Saskaņā ar LR Civillikuma 158.pantu prasību paternitātes noteikšanai tiesā var iesniegt bērna māte vai bērna aizbildnis, bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī persona, kas sevi uzskata par bērna tēvu. Ja persona, no kuras bērns cēlies, ir mirusi, bērna māte, bērna aizbildnis un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas var prasīt tiesas ceļā konstatēt paternitātes faktu.

Tiesu ekspertīzes noteikšana. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 249.¹pantu tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma nosaka ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai. Ja kāds no lietas dalībniekiem izvairās no ekspertīzes, tiesa pieņem lēmumu par šīs personas piespiedu nogādāšanu tiesu ekspertīzes izdarīšana.

Izmaksas. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.pantu valsts nodeva par šāda veida prasībām ir 10 latu. Savukārt ekspertīzes izmaksas ir atšķirīgas atkarībā no to veicēja.

Ekspertīzes tiek veiktas vairākās iestādēs:

-          Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centrā. Adrese: Rīga, Hipokrāta iela 2, tālrunis - 67536046;

-          Valsts SIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” Medicīniskās ģenētikas klīnikā. Adrese: Rīga, Juglas iela 20, tālrunis - 67536840;

-          Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Bioloģisko ekspertīžu nodaļā. Adrese: Rīga, Bruņinieku 72B, tālrunis - 67208566;

-          SIA „Genera”. Adrese: Rīga, Rātsupītes iela 1, tālrunis -67425241.